| Vēl nepublicēta un topoša grāmata par socioniku |
| Autors | Komentārs |
 |
2008.10.30. 14:22:12 funkciju dimensijas |
|
|
2008.10.30. 14:25:00 Jā, jā. Skatos tās Imaldo nav ietvēris savā darbā, bet tā būtu noderīga un interesanta informācija. |
|
Gints 222
 |
2008.10.30. 21:11:37 Savu darbu papildinu un laboju, ja tik ir uzradies kāds saprotams izskaidrojums kādai nesaprotamai lietai psihes modeļa iekšienē. Darbības loģikas intensitāte ir kaut kas enerģētisks, kas mudina darboties. Tāds kā dopings. Džekam šī intensitāte varētu būt aktīva visu diennakti. Dostojevskim varētu būt mazāka darbības loģikas intensitāte, taču to var pagūt koncentrēt uz dažām stundām, lai realizētu kādu tehnisku uzdevumu. Ar šo enerģiju pietiek, lai kvalitatīvi tiktu galā ar tehniku mājas apstākļos. Šīs enerģijas varētu nepietikt, lai strādātu tehnisku darbu no agra rīta līdz vēlam vakaram. Padarītā darba kvalitāte vairāk ir atkarīga no iestrādātām iemaņām. Arī Dostojevskis varētu būt labs santehniķis, ja darbs nebūtu pārāk intensīvs. Svarīga loma darba kvalitātē ir pacietībai, kura Dostojevskim ir lielāka nekā Džekam. Ja pēc psihes modeļa darbības loģika ir piektajā pozīcijā, tas tomēr ir tikai vēl nepierādīts pieņēmums socionikas teorijā. Preparējot smadzenes, varētu tikai noteikt, ir vai nav tur tā darbības loģika. Piektā funkcija tiek saistīta ar zemāko psihes slāņu dominanti, tas ir instinktiem un dziņām. Ja tur ir instinkti, tur nevar būt loģika. Tā ir psihes modeļa pretruna. Loģiskā domāšana jebkuram cilvēkam ir apzināta. Ja Dostojevskim piektajā kanālā tik tiešām ir darbības loģika, tā drīzāk ir instinktīva tieksme darboties. Apejot loģiku. Savukārt tehniskās iemaņas nostiprinās apzināti, visticamāk, ka apzinātā darbības loģika Dostojevskim saplūst vienkopus ar pirmajā pozīcijā esošo attiecību ētiku. |
|
|
2008.10.30. 21:29:16 labāk neturpini... |
|
Gints 222
|
2008.10.30. 23:41:47 Runājot par dimensijām, ir tā, ka pirmā funkcija realitāti uztver telpiski. No priekšas, sāniem, apakšas, augšas un laikā. Otrā funkcija realitāti uztver šaurāk – kā kinoekrānu. Literatūrā ir rakstīts, ka piektajai funkcijai ir viena dimensija. Varbūt. Ja tā, tad piektā funkcija uzslāņojas vienai dominējošās psihes funkcijas dimensijai. Kurai? Visticamāk, ka tai, kura virza uzmanību uz priekšu. Dinamiskā darbībā visas funkcijas iesaistās vienlaicīgi, saplūst vienkopus. Piektajā pozīcijā esošā bērnišķīgā funkcija kustībā saplūst ar pirmo dominējošo funkciju, jo tā viena pati nespēj darboties. Piektajai funkcijai piemīt palielināta impulsivitāte, tieksme sekot kārdinājumiem. Rīcību cilvēks izdara ar dominējošo funkciju, bet piektā impulsīvi vada rīcību sev piesaistošā virzienā. |
|
aku
Uzņēmējs(Džeks)
|
2008.11.09. 23:29:44 Kāpēc Jūs darbības loģiku saistāt ar tehniku? Štirlici un Gabēni jā, tie ir meistari. Bet Džeks un Balzaks? |
|
|
2008.11.10. 15:57:02 Daudzi laikam nepieļauj pat citu domu, kā tikai to, ka gan darbības, gan struktūrloģika ir cieši saistīta ar tehnikas pārvaldīšanu un ta arī vajadzētu būt, lai gan reālajā dzīvē tas ir daudz sarežģītāk... Ja runā konkrēti par Džeka un Balzaka darbības loģiku, ar ko tā atšķiras no Štitlica un Gabēna - Džekam un Balzakam tā ir vispārīga, redz visu kopumā, neieslīgst detaļās, bet tehnikā laikam labāk ir ieslīgt detaļās... |
|
Gints 222
|
2008.11.11. 22:08:19 Darbības loģika ir specifisks socionikas jēdziens, kādu nepielieto citās smadzeņu pētniecības nozarēs. Arī paši socionikas zinātniskie speciālisti nedod precīzu atbildi, ko ietver šie divi vārdi. Vēl tiek pielietoti jēdzieni - darījumu, darba vai ekstravertā loģika. It kā tur ir runa par darbību, kustību un rīcību. Taču jebkurš cilvēks prot rīkoties ar prātu. Analizējot Balzaka domu gājienu, tur ir runa par smalku un sīkumainu detalizāciju. Loģikas tajā visā ir daudz, darbības mazāk. Detaļas var sastāvēt no zīmēm un simboliem. Balzaks aizraujas ar gariem detalizētiem aprakstiem, kas ir ietvertas garās rindkopās. Kur tajā sīkumaino detaļu pārbagātībā ir darbība, tikai Balzakam ir skaidrs. Džekam un Štirlicam vairāk ir darbība, loģika ir vienkāršotāka. |
|
aku
Uzņēmējs(Džeks)
|
2008.11.13. 20:56:03 Darījumi izklausās pēc manis, bet ar tehniku tiem nav nekāda sakara |
|
|
2008.12.13. 22:03:54 viss tas izklausās ļoti gudri pat pārāk..Lai arī esmu studējusi psiholoģiju,socioniku ņenemu nopietni.Nevajag sarežģit dzīvi,bet to DZĪVOT. |
|
|
2008.12.13. 22:32:06 Ir sanācis pastudēt socioniku.Es gan neuzskatu,ka tā atrisinās visas problēmas.Ja no sirds negribēsi saprasties,tad otra pielīdzināšana tipiem nelīdzēs.Bet kā kurš dzīvo- atkarīgs no sirdsapziņas. |
|
peekpeek
|
2009.03.14. 13:40:27 Diskusijaa redzams, ka Hakslijs tieshaam ir Robespjeera revideejamais. |
|
|
2009.03.14. 18:17:33  |
|
Olita
Padomdevējs(Hakslijs)
 |
2009.03.17. 17:09:37 Var sadzīvot ar Robespjēru, ja nelien viens otra lauciņā. Man ir kāds no draugiem Robis. Viņš ir tehniskais tips un labi saprot, ka nav ko gaidīt no manis kādu sajēgu viņa jomā. Toties saskarsmē un komunikācijā mans padoms viņam ir neapstrīdams un tiek pieņemts bez iebildumiem. Konflikti sāktos, ja es sāktu brīnīties par viņa neprasmi kontaktēties ar plašu cilvēku loku vai, ja viņš sāktu pārmest man tehnisko analfabētismu. Man pat sāk šķist, ka socioniku pārzinošie un to pieņēmušie spēj sadzīvot arī konfliktattiecībās. Imaldo, kā, lūdzu ar to grāmatiņu? Vai var jau kaut ko dabūt palasīt? |
|
Gints 222
|
2009.03.19. 17:19:06 Pusgada laikā savā darbā esmu daudz ko mainījis. Jaunajā grāmatas variantā vairāk ir par smadzeņu puslodēm, loģisko un tēlaino domāšanu, atmiņu un laika izjūtu. No socionikas esmu paņēmis psihes funkcijas. Centos sameklēt to lokalizācijas vietas smadzenēs. Taču kopējos tipu rakstorojumus vērtēju kritiski. Skeptiski vērtēju arī psihes modeļa uzbūvi un saderības tabulu. Savā grāmatā cenšos akcentēt socionikas reālākās puses, bet noraidu matemātiskus safantazējumus un dogmas, kuras ļoti mīl dedzīgākie socionikas interesenti. Tālāk neliels fragments no grāmatas teksta. |
|
Gints 222
|
2009.03.19. 17:31:56 BIRKU PIEKĀRŠANA Socionika uzsver, ka tips ir iedzimts un dzīves laikā nemainās. Raksturojumi tiek piedāvāti kā iedzimtības pazīmju apraksti. Atsevišķas iedzimtas īpašības rada noslieci uz specifiskām rakstura īpatnībām, taču dzīves laikā cilvēku ietekmē tik daudz notikumu, ka ļaudīm ar vienādu ģenētisku tipu var izveidoties ļoti atšķirīgs raksturs. Plašie tipu raksturojumi ir subjektīvi un izplūduši, taču šīs īpašības tiek pasniegtas kā konstantas, kuras nekad nemainās. Iedzimtības piesaukšana veicina birku piekāršanu un neesošu patoloģisku īpašību piedēvēšanu pazīstamiem cilvēkiem, jo raksturojumā tā tur ir rakstīts. Toties dažiem tipiem tiek pierakstīta konstanta iedzimta veiksme un optimisms. Vērtējot citus cilvēkus caur socionisko tipu prizmu, tiek radīts priekšstats, ka ir cilvēki ar iedzimtu sliktu gaumi, neveiklību, kompleksainību, neprasmi nopelnīt naudu vai vienmēr saīgušu garastāvokli. Un ir veiksminieki ar iedzimtu dzīvesprieku, smaidīgumu, draudzīgumu, pievilcību, šarmu, izsmalcinātību, laipnību, ģimeniskumu un citām jaukām īpašībām. Paplašinot raksturojumus, vienam tipam tiek pierakstītas atsevišķu indivīdu rakstura vājības un trūkumi, kas piemīt vienai šaurai īpatņu grupai, bet nepiemīt miljoniem ļaužu, kurus varētu pieskaitīt pie šī paša tipa. Rakstura trūkumu iekļaušana kopējā raksturojumā ir novedusi pie dalīšanas populārajos un nepopulārajos tipos. Rezultātā lielākā daļa vēlas, lai tos ieskaitītu pie smaidīgiem veiksminiekiem, bet paniski baidās tikt ieskaitīti pie drūmiem neveiksminiekiem ar šķībiem apaviem. Dalīšana veiksmīgajos un neveiksmīgajos tipus ir novedusi pie tā, ka tipu dalīšana pārvēršas par psiholoģisku cīņas ieroci, lai slavētu sevi un nostumtu malā kādu nevēlamu laikabiedru. Sev tiek piemērots vissmaidīgākais un optimistiskākais raksturojums, bet nevēlamai personai publiski tiek uzspiests nepopulārs tips. Mērķis ir “pierādīt”, cik šī persona ir riebīga, pārgudra un garlaicīga, tādēļ tai nav vietas jauko optimistu pulciņā. |
|
Gints 222
|
2009.03.19. 17:39:01 PIETRŪKST ANATOMIJAS Lai pozicionētu tipu kā iedzimtu, aprakstiem būtu jābūt ar anatomisku ievirzi. Jābūt pamatojumam, kā konkrēts ģenētisks faktors var ietekmēt cilvēka rīcību, uzvedību un domāšanu. Tipu raksturojumos šādu anatomisku pamatojumu trūkst. Sākotnējais Aušras Augustinavičūtes izstrādātais psihes modelis ir izveidots vadoties pēc matemātiskās simetrijas principiem. Katram tipam psihes funkcijas modelī ir izkārtotas savādākā kārtībā, kas veido simetrisku sistēmu. Shēma ir izveidota perfekta, taču netiek dotas nekādas norādes, pa kuriem nervu ceļiem smadzenēs cirkulē informācija, kā tas attēlots psihes modelī. Modelis ir teorētiski matemātisks, samērā tāls no reālās fizioloģijas. Ja ir runa par iedzimtību, tad ir nepieciešami arī ģenētiski pierādīti dati anatomiskā līmenī. Socionikas zinātnieku pētījumi pārsvarā ir bijuši teorētiski. Tie ir pārblīvēti ar gudriem terminiem, skaitļiem un tehniskiem datiem. Tai pat laikā trūkst paša galvenā – reālas smadzeņu darbības izpētes. Socionikas speciālistu rīcībā nav zinātniskās pētniecības institūtu, kuri nodarbotos ar medicīnisku smadzeņu pētniecību, urbtu caurumus galvaskausos, lai ievietotu tajos elektrodus, meklējot psihes modeļa pēdas. Tā kā cilvēks ir dzīva un smalka būtne, atrast kaut konkrētu smadzeņu iekšienē ir ļoti pagrūti. Psihes procesi ir dinamiski, tie ir aktīvi dzīvam un veselam cilvēkam. Bet veselam cilvēkam nebūtu prātīgi urbt caurumu galvaskausā, lai meklētu tajā psihes funkcijas. Tai pat laikā medicīnas pētnieciskajā zinātnē gadsimta garumā ir veikti daudzi pētījumi ar smadzenēm. Lielākoties pētniecībai ir pakļauti cilvēki ar galvas traumām un smadzeņu audzējiem. Tādos gadījumos pētniekiem ir iespēja piekļūt noteiktiem smadzeņu centriem, analizējot to izpausmes domāšanā un uzvedībā. |
|
Gints 222
|
2009.03.19. 18:01:05 MASKA PALĪDZ PIELĀGOTIES Raksturojumā ierakstītie dati spēj aprakstīt tikai cilvēka izturēšanos kādā noteiktā dzīves posmā, profesijā, vidē un situācijā. Mainoties vidēm un situācijām, šim pašam cilvēkam var piemērot citu raksturojumu. Darbā viņš cenšas būt loģisks un punktuāls. Atpūtā toties vēlas vairāk komunicēties un baudīt izpriecas. Cenšoties savaldzināt skaistu pretējā dzimuma būtni, vīrietis atliek malā loģiku un materiālo domāšanu. Realitātes uztvere kļūst emocionālāka un sajūtām pārpilnāka. Romantiskā tikšanās reizē cilvēks noteikti ir savādāks kā darba kolektīvā. Jebkura profesija pieprasa savu standarta izturēšanās formu, tādēļ profesija izveido visstabilāko sociālo tēlu. Ja cilvēks kādā profesijā strādā īslaicīgi, loma viņam vēl nepaspēj izveidoties. Ikdienā cilvēks saplūst ar sabiedrību, kurā viņš apgrozās. Ļaudis sāk līdzināties cits citam. Iestrādājas vienādas kustības, vienādas frizūras, vienāds apģērbs, vienāda leksika, vienādi ieradumi, vienādas autoritātes, vienādas muzikālās gaumes, vienādi uzskati un vienādi kaitīgie ieradumi. Modes iespaidā veidojas pārsteidzoša jaunatnes standartizācija. Vienādas kustības, vienāda gaume. Ja modē ir noplīsis apģērbs, tad miljoniem jauniešu staigā noplīsušos apģērbos. Bankas darbiniekam turpretī ir nepieciešams uzvalks un stingra stāja. Mainot vidi un profesiju, ir jāiestudē cita sociālā loma. Ārēja līdzināšanās arī domāšanā ienes standartizāciju. Ļaudis ne tikai ģērbjas un runā vienādi, bet tie arī domā vienādi. Sabiedriskajās attiecībās komunikācija apzināti vairāk veidojas starp iestrādātajām lomām. Jo veiksmīgāk cilvēks ir iestrādājis savu lomu, jo viņš vieglāk spēj atrast kontaktu ar draugiem, paziņām un darba kolēģiem. Viņš ir smaidīgāks un optimistiskāks. Ja cilvēkam neveicas ar lomas spēlēšanu, jo viņa rīcība ir stūraināka, viņš grūtāk iekļaujas kolektīvā, biežāk tiek izolēts, līdz ar to sabiedrībā ir noslēgtāks un neatbrīvotāks. |
|
Olita
Padomdevējs(Hakslijs)
|
2009.03.19. 21:55:26 Tas viss tā ir. Tikai es,domājot par kādu rakstura tipu, jau iepriekš pajautāju par ģimenes locekļu tipiem, kuriem bijis iespaids uz audzināšanu, darba vieta un apstākļi, kādos viņš atrodas tipošanas laikā. Kad to visu nolupina nost, tad kodoliņā nav vairs daudz atkāpju no tipa. Žukovs romantiskos apstākļos var būt ļoti mīļš un pakalpīgs. Hakslijs, ko audzināja Maksims, var būt ļoti precīzs un pedantisks dažās lietās. Secinājums tikai viens: nepastāv birkas, stereotipi, tas ir aprobežotības pazīme. Katrs cilvēks jāskata pilnīgi individuālā rakursā un jāpieiet holistiki, ņemot vērā apstākļus un vidi. |