| Vēl nepublicēta un topoša grāmata par socioniku |
| Autors | Komentārs |
|
Gints 222
 |
2008.10.24. 02:44:17 Vēlos piesardzīgi informēt, ka vairāku gadu laikā man ir izdevies uzrakstīt grāmatu par socionikas tematiku. Nosaukums "Ieslēdz savu nākotnes prognožu kanālu". Līdz šim latviešu valodā ir iznākušas tikai Veltas Līvijas Miķelsones grāmatas. Pagaidām mana grāmata ir pieejama datorsalikumā, līdz izdošanai uz papīra un nonākšanai grāmatnīcu plauktos tai vēl ir tālu. Tādēļ tagad vēlos pareklamēt un padarīt pieejamu pašu grāmatas tekstu, kuru var lasīt datorā. Arī izdrukāt. Grāmatas teksts vēl nav noslīpēts, tur ir nepilnības, taču laika gaitā ir iespēja tās izlabot un tekstu papildināt. Tipu raksturojumos nav minēts nekas jauns, tie ir saīsināti apraksti, kuri ņemti no citas literatūras. Toties ir paplašināti un detalizēti visu psihes funkciju un kanālu apraksti. Tālāk ir par saiti starp psihes funkcijām un vārdisko domāšanu. Ir socionikai veltīta kritika. Apstrīdu dalījumu ekstravertos un intravertos, apgalvojot, ka jebkuram cilvēkam ir sava ekstravertā un intravertā daļa. Kritika ir veltīta arī tipu noteikšanas virspusējībai un birku piekāršanai. Vēršos arī pret veiksminieku un neveiksminieku tipu veidošanu. Par starptipu saderību grāmatā ir pamaz, vairāk ir kritiska vēršanās pret pārmērīgu duālo attiecību slavināšanu un revīzijas attiecību kritizēšanu. Vairāk esmu pievērsies atsevišķu psihes funkciju izpētei. Ir rakstīts par smadzeņu uzbūves īpatnībām, hormonu sistēmu, psihes patoloģijām un uzmanības dominanti. Lai padarītu grāmatas tekstu pieejamu, izveidoju speciālu e-pasta kastīti ar publiski pieejamu paroli. Tas nav tas labākais variants, jo kastīte paliek neaizsargāta. Gribētos atrast aizsargātāku veidu, kā ielikt kaut kur grāmatas tekstu lejupielādēšanai. Tagadējais ir pagaidu variants. Grāmatas teksts ir pieejams e-pasta pastkastītē kā vēstules pielikums portālā inbox.lv pēc adreses kalisto222@inbox.lv parole... uzrakstiet dažas rindiņas uz imaldo@inbox.lv, pretī aizsūtīšu paroli. Ļoti gaidīšu ieinteresētas vēstulītes. |
 |
2008.10.24. 12:58:03 Fragments no sadaļas Hormonu pretstati, kur raksti: "Vīrišķie dzimumhormoni izveido spēcīgu zodu un muskuļotu miesasbūvi. Pēc muskuļiem var noteikt gribas sensorikas klātbūtni. " Tā nav taisnība. Nēģeriem ir palielināta vīrišķo dzimumhormonu koncentrācija, bet viņiem ir vājāki zodi nekā baltajiem un arī raksturā viņi ir vājāki, tāpēc arī tika izmantoti kā vergi. Starp citu, arī ļoti vāji cilveki nereti izceļas spēcīgu augumu un grandioziem muskuļiem, tādi milzu lempji, kas nevar pat mušai pāri nodarīt. "Bet ir brīži, kad Napoleona sieviete paliek pavisam kalsna. Zods ir šaurs, taču samērā kantains. Vīrišķīgo hormonu līmenis ir krities" Pieņemu, ka aprakstītajā gadījumā krities ir nevis vīrišķo hormonu līmenis, bet gan būmateriālu - olbaltumvielu un tauku līmenis, no kuriem tiek būvēts ķermenis. Apskatīsim seksa ietekmi. Ir zināms, ka seksa laikā tiek patērēts milzīgs kaloriju daudzums, kas līdzvērtīgs tam, ko patērē grāvju racējs visu dienu intensīvi strādājot. Esmu ievērojis, ka tie, kam ir daudz seksa paliek "smalkāki", jo attiecīgajai nodarbei steidzamā kartā paņemts materiāls, un tad vēl, un vēl, un vēl, ka organisms nespēj tik daudz uzņemt atpakaļ un izlieto pats savus resursus, kas, patēriņa intensitātei samazinoties, atkal tiek atgriezti iepriekšējos daudzumos(nu jā, japiebilst, ka seksojot vispirms jau tika ņemts no īslaicīgajām rezervēm, tauku blāķi bija paredzēti grūtākām dienām  ). |
|
|
2008.10.24. 13:18:36 "Štirlica raksturojumā var atrast daudz līdzības ar Maksimu. Pamatvērtības un uzskati daudz kur sakrīt arī ar Robespjēra morāles vērtībām. Tas uzvedināja uz domu, ka tipu dalījumā ir kāda liela kļūda. Štirlics ir tik pedantisks, ka tas liek šaubīties, vai šim tipam visstiprākā psihes funkcija tiešām ir darbības loģika. Akurātība un pedantisms ir raksturīgs tiem, kam stiprākā ir strukturālā loģika. Pēc manas hipotēzes Štirlics īstenībā ir kāds Maksima tipa paveids. Kāds no apakštipiem." joks? |
|
Gints 222
|
2008.10.24. 19:19:34 Aha, pirmo atsaucību rada slidenākās un pretrunīgākās vietas. Gribas sensorika pēc manas versijas sastāv no divām daļām. Viena ir sensorika, kas tiešām ir saistīta ar hormonu palielinātu koncentrāciju asinīs. Tas liecina, ka nēģeriem jābūt sensorajiem. Otra daļa ir saistīta ar gribu un varu. Šī daļa izmanto citus hormonus, kuri ir askētiski, tie veido kantainu zodu uz kaulu un skrimšļu rēķina. Šie hormoni ir aktīvi arī milzu lempjiem. Vai milzu lempjiem piemīt griba un varas sajūta? Laikam piemīt gan, taču trūkst enerģijas savu vēlmju realizēšanai. Griba un vara ir askētiskas psihes īpašības. Kombinācijā ar sensoriku tās var iegūt seksuālu dinamiku. Bez sensorikas tās ir askētiskas. Esmu ievērojis, ka ir tādi intuitīvie tipi ar milzu augumu un lempīgām kustībām. Tiem piemīt tieši šī griba ar visiem tās hormoniem bez sensorikas. Tas nozīmē, ka bez gribas sensorikas pastāv arī “gribas intuīcija”, kāda socioniskajā psihes modelī nav iekļauta. Tādu psihes funkciju var atrast psihosofijā, ar kuru apzīmē gribu. Psihosofijai savā literatūrā neesmu pievērsies, taču domāju, ka šo askētisko gribu būtu vēlams kaut kur iekombinēt socioniskajā modelī. Domāju, ka tas ir iespējams, ja psihes funkcijas pieņem kā saliktas vienības, kuras var sadalīt un izkombinēt savādāk. |
|
|
2008.10.24. 19:50:43 Mans ieteikums - taisīt savu tipoloģiju, jo savos prātojumos aizej ļoti tālu no socionikas, un tev vispār pazūd struktūra uz kuras viss balstās. Slidenās vietas ir no vienas vietas. Nevar no kaut kadiem tipu aprakstiem apstrīdet modeli, ja šie apraksti ir taisīti no šī pašā modeļa!!! Nēģeri, ziemeļnieki, dienvidnieki evolūcijas gaitā ir pielagojušies konkrētiem klimatiskiem apstakļiem, tas ir izdevīgi, lai izdzīvotu, šajos pašos apstākļos, kur viņi izveidojušies, bet 16 socioniskie tipi ir tāpēc, ka arī tas dabai ir izdevīgi, ka daudzveidība tomēr paliek, reģionā, kur dzīvo "vienādi cilvēki", jo vienveidība nozīmē drošu nāvi visiem, ja pēkšņi mainās apstākļi! |
|
Gints 222
|
2008.10.26. 20:32:42 Konstruktīva un mērena kritika stimulē pilnveidoties. Par Napoleona sievieti izlaboju un iznāca tā: Ir vienojošas pazīmes, pēc kurām var konkretizēt un sagrupēt dažādus viena tipa pārstāvjus. Napoleonam un Žukovam kā visstiprākā ir gribas sensorika, tādēļ tai ir uzkrītoši jāparādās koptēlā. Tā ir spēcīga miesasbūve, izteikts zods un plata seja. Taču gribas sensorikas dominante sievietei ir augstāka pusmūžā. Vīrišķie dzimumhormoni izveido spēcīgu zodu un muskuļotu miesasbūvi. Pēc muskuļiem var noteikt gribas sensorikas klātbūtni. Sievietēm spēcīgākā muskulatūra ir ap gadiem nedaudz pāri 30. Tad sievietes tiecas sasniegt profesionālus mērķus, zods paliek cietāks, stāja stingrāka. Napoleona un Žukova tipa sievietēm ir platāki pleci, stingrāka stāja un uzvarošāka gaita. Vīrišķīgo hormonu līmenis ir palielināts. Pēc šādām pazīmēm var atpazīt sievietes ar spēcīgu gribas sensoriku. Tai pat laikā var būt periodi jaunībā, kad Napoleons spēj iegūt slaidu augumu. Jaunībā, kad Napoleona meitene spēj iegūt slaidu augumu, ir pagrūti viņā atpazīt Napoleonu. Vīrišķīgo hormonu līmenis ir zems. Vienlaicīgi ar to raksturā samazinās gribas sensorikas tendences. Ar ko to varētu izskaidrot? Astoņpadsmit gadu vecumā meitenei organismā pieaug vairogdziedzera hormonu koncentrācija, kuri kopā ar sievišķajiem dzimumhormoniem veido slaidas sievišķīgas auguma formas. Jebkurai meitenei krītas vīrišķīgo dzimumhormonu līmenis, līdz ar to vienlaicīgi samazinās gribas sensorikas dominante. Vecumā pāri 30 jebkurai sievietei organismā pieaug vīrišķīgo hormonu līmenis, līdz ar to palielinās gribas sensorikas dominante. Tā kā par manu literatūru ir vairāk interese no atsevišķiem erudītiem interesentiem, bet ar interesi no plašām lasītāju masām pagaidām tā ir kā ir, mēģināšu publiku ieinteresēt ar dažiem grāmatas fragmentiem, kuros ir pašas socionikas nepilnību kritika. Ceru, ka šāda kritika arī varbūt varētu stimulēt uz kādu attīstību. |
|
Gints 222
|
2008.10.26. 20:38:21 VIDĒJAIS ARITMĒTISKAIS TIPA PĀRSTĀVIS Tipu apraksti lielākoties ir tapuši pēc plašākiem novērojumiem, salipinot vienu vidējo “aritmētisko” tipa pārstāvi no daudzu pārstāvju pazīmēm. Raksturojumi ir ļoti vispārīgi, stāsta par personību lielos vilcienos, jo paplašinātos raksturojumos sāktu pārāk izpausties atšķirīgā individualitāte. Tipa noteikšanas mērķis ir noteikt cilvēka tipiskās standarta īpašības, kādas piemīt miljoniem citu šā tipa pārstāvju. Tādēļ nevajag domāt, ka ar tipa aprakstu ir dots pilns cilvēka personības apraksts. Individualitāte un personība ir atsevišķas no tipa raksturojuma. Cilvēka personība ir daudzveidīga, to nevar iespiest īsā standarta raksturojumā. Viens tipa raksturojums tiek piemērots miljoniem viena tipa pārstāvju, bet miljons cilvēku nevar būt vienādi. Arī atrodot pilnīgi precīzu tipa pārstāvja paraugu, raksturojums spēj dot tikai nelielu daļu no šīs personas individualitātes apraksta. Ļoti daudzas īpašības un personības kvalitātes paliek “aiz kadra”, kas neiekļaujas nevienā no tipu raksturojumiem. Paplašinot raksturojumus, vienam tipam tiek pierakstītas atsevišķu indivīdu rakstura vājības un trūkumi, kas piemīt vienai šaurai īpatņu grupai, bet nepiemīt miljoniem ļaužu, kurus varētu pieskaitīt pie šī paša tipa. |
|
Gints 222
|
2008.10.26. 20:40:44 SOCIĀLĀ LOMA Sabiedrībā cilvēks spēlē noteiktu sociālo lomu. Visas šīs nianses var tipologu aizvest maldīgā virzienā. Lomas var būt vairākas atkarībā no tā, kādā sabiedrībā cilvēks apgrozās. Sociālā loma ir svarīga, jo dzīves gaitā mēs apgūstam zināšanas, kontaktējamies ar daudziem cilvēkiem, ietekmējamies no modes, dzenamies pēc laikmetīgām vērtībām. Sociālo lomu raksturo gaume, garastāvokļa svārstības, smaidīgums, komunikablums, prasme pelnīt naudu un apģērba izvēle. Šādu nianšu tipu raksturojumos ir pārpārēm. Tādēļ lielā mērā tipu raksturojumi neataino tipa ģenētisko kodolu. Ģenētiski noteiktās pazīmes ir tehniskākas. Tās raksturo atmiņu, spējas, auguma uzbūvi un kādu hormonu pārsvaru. Vadoties pēc ārišķībām, tiek precīzi noteikta sociālā loma, bet ne īstais tips. Jauniešu vidū populāri ir būt smaidīgam un skaļam ekstravertam, toties cienījama sabiedrība pieprasa ieturētību. Jauniete ir priecīga, ja vienaudži viņu ir ietipojuši kā ētisko ekstravertu, bet nelaimīga, ja pie loģiskajiem intravertiem. Precēta sieva labprātāk gribētu atstāt iespaidu uz vīra radiem, ka viņa ir Dimā, jo šis tips ir ļoti ģimenisks. Toties darbā šī pati sieviete vēlētos, lai viņu pieskaita pie Balzaka vai Gabēna. Tipa noteikšanu ļoti ietekmē tas, kādiem mērķiem ir paredzēts izmantot rezultātus. Ja rezultātus izmanto tikai izklaidei, tad “visi” vēlas būt smaidīgie ekstraverti. Kad mērķis ir ģimenes veidošana, tad ir lielāka tieksme ietipoties pie ģimeniskākajiem un tradicionālākajiem tipiem, kuriem prognozē gādību un uzticību. Bet komplektējot biroja kolektīvu, “visi” grib tikt ietipoti pie centīgākajiem, precīzākajiem un erudītākajiem tipiem. |
|
Gints 222
|
2008.10.26. 20:43:38 PAŠAPZIŅAS JAUTĀJUMS Sociotipa noteikšana ir ārkārtīgi slidens pasākums, kam jāpieiet visai uzmanīgi, jo lielākā daļa sev cenšas piemērot nevis īsto, bet gan vēlamo un patīkamāko tipu. Patīkamākā tipa piemērošanu sev var vilkt paralēles ar Neirolingvistisko programmēšanu. Cilvēks izlasa, cik viņš ir varens, jauks, brīnišķīgs, spējīgs un veiksmīgs. Un tāds arī jūtas, vismaz vairākus mēnešus. Uz šī eiforiskā viļņa viņš var paveikt daudz derīgu darbu. Tipa noteikšana iedarbojas kā dopings. Pēc pusgada eiforijas vilnis ir pāri, vairs neizdodas gūt vēlamos panākumus. Rodas šaubas par savu tipu. Bet liela daļa nekādi negrib atzīt savu īsto tipu. Drīzāk tie vēlas sev piemērot citu veiksminieku tipu, bet ne savējo. Tas ir tādēļ, ka savējā tipa raksturojumā tie atrod savus trūkumus un vājos punktus. Laika gaitā tie, kuri savu tipu arī nosaka nepareizi, pieķeras šai versijai un pierod pie tās. Pārtipošana tiem it kā izsit pamatu zem kājām. Rezultātā cilvēks sāk justies nestabili, šaubās par savu tipu, var pat zaudēt uzticību vispār socionikai. Ja ir sajūta, ka tips noteikts nepareizi, ir nesmalkjūtīgi cilvēku censties “vest pie prāta”. Katram līdz savam īstajam tipam ir jānonāk pašam. Agresīva pārtipizēšana var novest cilvēku līdz nervu sabrukumam. Pārāk uzstājīga pārtipošana var radīt arī tieksmi noraidīt savu tipu kā uzspiestu no malas. Galu galā katram ir tiesības sevi dēvēt par Napoleonu arī tad, ja viņš ir vājš un sīks kompleksu mocīts cilvēciņš. |
|
Gints 222
|
2008.10.26. 20:45:40 TIPOLOĢISKIE RAKSTNIEKI Pielāgojot tipa nosaukumam konkrētu vēsturisku personību, ir liela iespējamība, ka pati šī persona varbūt pieder pie cita tipa. Veiksmīgāki ir tipu nosaukumi, kuros izmantoti neitrāli literāri tēli, tādi kā Štirlics vai Hamlets. Rakstnieku izmantošana tipu apzīmējumos sevi attaisno tad, ja pats rakstnieks ir spilgts šī tipa pārstāvis. Kā paraugs. Taču ir pagrūti rakstnieku salīdzināt ar tradicionālu ierindas pilsoni. Literāros darbos ir daudz zemapziņas ietekmes un emocionālu nianšu, kas raksturo rakstnieku kā individiualitāti ar savām īpatnībām. Radošie ļaudis daudz biežāk izceļas ar dažādām dīvainībām. To vidū ir gan psihopāti, gan patoloģiski depresīvas personības. Pielīdzinot parastu ierindas pilsoni rakstniekam, tiek nonivelēta rakstnieka individualitāte. Lai izdalītu tipa pārstāvi, individualitāte traucē, jo vedina izvirzīt maldīgus stereotipus, pierakstot vienam tipam kāda rakstnieka dīvainības vai nevīžīgu ģērbšanās stilu. Rakstniekus mēs cienām pēc to literārajiem darbiem, atstājot otrā plānā to neprasmi tikt galā ar sadzīviskām lietām. Taču tipa noteikšana noved pie tā, ka par paraugu tiek ņemts rakstnieks sadzīvē un komunikācijā. Tradicionālie ikdienas pilsoņi labklājības sabiedrībā dzīvo samērā sakārtotu dzīvi. Radošajiem ļaudīm dzīve ir samērā nesakārtota. Tāpat nesakārtota sadzīve ir neizglītotiem indivīdiem un alkoholiķiem. Radošajiem ļaudīm, neizglītotiem indivīdiem un dzērājiem kopīgs ir tas, ka tie ļaujas zemapziņas impulsiem, atstājot novārtā civilizācijas noteiktos labklājības standartus. |
|
Gints 222
|
2008.10.26. 20:48:27 NEPILNĪBU VĒL IR DAUDZ Lai arī socionika ir jauna un perspektīva psihoanalītiska zinātne, pēdējos desmit gados tās attīstība ir it kā kaut kur iestigusi. Ir milzīgi daudz novērojumu, eksperimentu ar testiem, aptaujas sarunās iegūtu faktu. Bet pietrūkst pētījumu anatomijā un fizioloģijā, kuri pierādītu psihes funkciju un kanālu esamību. Socionika tiek izmantota skolās, otras pusītes meklēšanā un darba kolektīvu komplektēšanā, pielietojot jau esošo teorētisko bāzi, kura radusies pašos socionikas pirmsākumos. Tiek izmantota saderības tabula, kura ir visai subjektīva. Parasti sākumā socionikas ieviešana rit veiksmīgi, bet kādā brīdī teorijas kļūdu un nepilnību dēļ sāk buksēt. Testi tipa noteikšanai bieži vien sastāv no tādiem virspusējiem jautājumiem: “Vai jūs sevi uzskatāt par interesantu cilvēku, vai protat uzlabot citiem garastāvokli, vai jums patīk kārtība?” Atbildes uz tādiem jautājumiem vairāk raksturo to, vai ar cilvēka psihi ir viss kārtībā, vai viņam veicas un viņš strādā labi atalgotā darbā. Labā vai sliktā garastāvoklī atbildes uz tādiem jautājumiem atšķirtos. Tipa noteikšana ir diezgan subjektīvs pasākums ar neskaitāmām kļūdām. Attiecību prognozēšana pēc saderības tabulas ir viens no populārākajiem socionikas pielietošanas veidiem. Lai izmantotu saderības tabulu, vispirms ir precīzi jāzin gan savs, gan otra tips. Daudzās tipošanas kļūdas arī tabulas datus pārvērš par šaubīgu informāciju. Vienai daļai savu tipu izdodas atrast ātri, bet daudziem neizdodas pielāgot nevienu tipu. Kaut kas ir no vairākiem tipu variantiem, bet precīzs viens raksturojums nesanāk. Viena tipa pārstāvji savā starpā ļoti atšķiras, taču saderības tabula ir pielāgota 16 konstantiem tipiem, ignorējot nianses un atšķirības viena tipa pārstāvju starpā. |
|
Gints 222
|
2008.10.26. 21:02:39 UNIVERSĀLĀ SADERĪBAS TABULA Vajadzētu būt tā, ka jebkura tipošanas kļūda noved pie nesakritības, vadoties pēc tabulas. Taču arī tie, kuri jebkādu tipu noteikuši kļūdaini, nebeidz vien atkārtot, ka attiecības ir tieši tādas, kādas rakstītas tabulā. Tas ir tādēļ, ka tabula ir pārāk universāla. Tabulas datus var piemērot gandrīz vai jebkādām attiecībām jebkuros salikumos. Tabulas dati tiek uztverti kā horoskopu prognoze. Nākotni cilvēks nezin, bet, vadoties pēc tabulas, ir pārliecināts, ka attiecības attīstīsies tieši tādas, kā tur rakstīts. Nosakot savu tipu nepareizi, tāpat var atrast paralēles ar citiem attiecību raksturojumiem. Jebkuru attiecību attīstība ir daudzveidīga un pārpilna ar visādiem krasiem pagriezieniem, ka to nevar aprakstīt dažās rindkopās. Pārim, kurš dzīvo kopā kādu laiku, vienu periodu var viss ritēt veiksmīgi, kas vedina domāt, ka tie bauda harmonisku dualizāciju. Pēc vairākiem gadiem tie var sākt strīdēties, vedinot domāt, ka tomēr tie ir iepinušies briesmīgajās revīzijas attiecībās. Manipulācija ar tipošanas datiem noved pie tā, ka partneri maina savu tipu, kad pienākušas attiecību krīzes. Toties mirāžas, pusduālās un spoguļattiecības ir raksturotas samērā sabalansēti. Būs gan kāpumi, gan kritumi, bet visumā attiecības būs viduvējas. Šos raksturojumus pat visus vienlaicīgi var attiecināt uz sevi jebkurš vidusmēra pāris. Sākumā attiecības būs brīnišķīgas, tad sāksies negaidīti strīdi, pēc tam attiecības uzlabosies un atkal pasliktināsies. Jebkurām attiecībām ir savi kāpumi un kritumi, tādēļ jebkurā attiecību raksturojumā ir iespējams atrast kādas paralēles ar notiekošo savā dzīvē. |
|
maruta
Liriķis(Jeseņins)
 |
2008.10.29. 02:22:05 Aizsūti manuskriptu socionikas institūtam Kijevā vai Krievijā, lai viņi pakomentē. |
|
krisian
Izgudrotājs(Dons Kihots)
 |
2008.10.29. 09:51:35 Par UNIVERAASO SADERIIBAS TABULU Nepiekritiishu. Jo praksee tieshi taa arii pamatvilcienos notiek! Gan manaa personiigajaa pieredzee, gan arii apkaarteejo cilveeku, kuriem socionika ir tumsha bilde. Tipa nezinaashana nemainiis attieciibu attiistiibas gaitu pozitiivaa virzienaa. Tas cilveeks var patiesi patikt, simpatizeet un tamliidziigi, bet savai galvai paari nepaarleeksi, un praksee viss sanaaks kaa teoreetiski buutu iespeejams. Peedeejie mani spilgtaakie piedziivojumi bija ar vinaadajaam. Nu nevaru es sevi piespiest klausiities(rezultaats tam ir ka es neko neesmu uztveeris no staastiitaa, taatad arii neko neatceros kas jau ir runaats un kas nav), piemeeram! Ar duaaliem ir savaadaak. Ja sakriit veertiibas, ir pilniigi cita kvalitaate un atgriezeniskaa reakcija. Ir ljoti labas iespeejas dziivot laimiigi! Tapeec zinaashanas(nevis pienjeemumi) ir ljoti liels speeks! |
|
|
2008.10.29. 15:24:28 Redz, Imaldo, pats uzraakstīji, hormoni nāk un hormoni iet, bet tips, kāds bija, tāds arī paliek, tātad tie pastiprina vai pavajina tipa iezimes, nevis ir rādītājs diagnostikā... |
|
|
2008.10.29. 17:23:27 Nu ja. Katrai funkcijai var iedot kaut kādu spēcīgumu koeficientu. Piem., man darbības loģikai varētu būt koef. 0,1. Bet sūri un grūti piestrādājot, es varētu panākt x2, x3 - lai sanāktu puslīdz jēdzīgs 0,2 vai 0,3.  |
|
|
2008.10.29. 17:44:18 Ja gribi koeficientus, tad vienu vajag kvalitatei, vienu intensitātei Man ētikai ir intensitāte, bet nav kvalitates, Aivim tapat ar darbības loģiku |
|
|
2008.10.29. 18:07:07 Kā? Tu saisti to intensitāti-kvalitāti ar procesu-rezultātu? |
|
Gints 222
|
2008.10.29. 20:21:54 Darbības loģikas novietojums psihes modelī vispār ir mīklaina lieta. Ja cilvēks ir tehniski domājošs, tad viņam darbības loģika ir labi attīstīta, lai vai kurā psihes kanālā tā atrastos. Bet ja viņš ir mākslinieks, tad mazāk. Darbības loģika attīstās darbojoties. Darba pieredze nostiprina spējas un prasmes. Sākumā jebkuram ar darbības prasmēm iet pagrūtāk, bet iemaņas nostiprina darba prasmi. Ja cilvēks nedarbojas, tad darbības loģika neattīstās. Bērnam, kuram liedz darboties, darbības loģika var palikt infantilā līmenī. Lai pieaugušā vecumā darbības loģika būtu teicami attīstīta, ar tehniskām lietām aizrautīgi jādarbojas visus skolas gadus. Mūsdienu tehnoloģiskajā laikmetā tas ir dabiski. Ir hiperaktīvi bērni, kuri grib darboties nepārtraukti. Tos nekādi nevar apstādināt. Ja tiem neļauj darboties, tie var sākt kaut ko lauzt vai plēst. Mēģinot noteikt šī hiperaktīvā bērna tipu, ļoti iespējams, ka tas būtu Džeks. Ar mērķtiecīgu audzināšanu var panākt, ka darbošanās tieksme kļūst mērķtiecīga un saprātīga. Darbības loģika sāk attīstīties agrā bērnībā līdz ar vārdisko un matemātisko domāšanu. Ja agrā bērnībā neattīsta darbības loģiku, tad vēlākā vecumā tā paliek infantila, lai vai kurā kanālā tā atrastos. Bet ja attīsta bērnībā, tad pieaugušā vecumā darbības loģika ir pilnvērtīga jebkuram. Arī Dostojevskim un Draizeram, kuram tai pēc psihes modeļa it kā vajadzētu būt pavājai. Atšķirība vairāk ir slodzes izturībā. Džekam uz darbošanos ir lielāka enerģija, Dostojevskim mazāka. Taču šī enerģija tāpat ir atkarīga no vecuma, muskuļu spēka un izturības, ieinteresētības mērķu realizācijā. Džeks ar darbības loģiku gan darbojas, gan komunicējas, gan atpūšas. Viņš šķaidās ar darbības loģikas enerģiju, jo viņam tās ir par daudz. Dostojevskis darbības loģiku izmanto noteiktu mērķu realizācijai, koncentrējot šai darbībai visus spēkus. Viņam ir jātaupa darbības loģikas enerģija. |
|
|
2008.10.30. 11:31:25 Piem., ja darbojas ar datoru kopš bērnības, tad laba darbības loģika saistībā ar datortehniku, ja darbojas ar mašīnas tehniku, tad izveidojas laba darbības loģika saistībā ar mašīnām, ja trubas esi bērnībā remontējis, tad ar santehniku. Viens tips to iemācas ātrāk, cits lēnāk. Bet, ja rodas nepieredzēta situācija, tad cilvēks ar švaku darbības loģiku tomēr nezinās, ko darīt, bet Džekam, Štirlicam tas varētu likties elementāri. |