| 1 |
| Kāpēc socionika? |
| Autors | Komentārs |
|
Aiko
 |
2007.12.05. 17:56:13 Kāpēc tev patīk socionika? Kāpēc tā jūs piesaistīja? |
|
MazS ZiloniS
Izgudrotājs(Dons Kihots)
 |
2007.12.05. 18:43:19 Tas bija kaut kas jauns un neredzeets. Saakumaa biju pilniigi aizraavusies, bet kaada briizja saaku shaubiities vai vispaar taada straada. Tad saaku peetiit iemeslu un darbiibas principus... Un... Here I am... |
 |
2007.12.05. 20:34:44 Man interese psihologija (pielipa no mammas Hakslija). Pirms gada vai pusotra izlasiju kada zurnala interviju (diemzel neatceros ar ko  ), kuraa bija dots iiss info par tipiem. Mekleju netaa kaut ko vairak...neatradu. Pec kada laika google izmeta so majaslapu. Un te nu es esmu! |
|
|
2007.12.06. 10:30:40 Sākumā socionika likās "mākslīgi" izveidota un nepatiesa, jo nevar visus cilvēkus sadalīt 16 tipos un kur nu vēl prognozēt un izskaidrot attiecības, jo katrs ir personība un savādāks, bet iedziļinoties, sapratu, ka socionikas teorija tomēr nenonāk pretrunā ar šiem apgalvojumiem un izskaidro personības uztveres skeletu(ar tipu) un arī attiecību attīstības gaitu var prognozēt un labāk palīdz pieņemt un saprast citu uzvedības un uztveres atšķirības. |
|
krisian
Izgudrotājs(Dons Kihots)
 |
2007.12.06. 14:01:03 Saakumaa kaa kaarteejaa teorija, kas katram cilveekam ir par tipu, ne nopietnaak par aviizju horoskopiem. Mazlietinj parokot dziljaak uzzinaaju vairaak, bet izpratne, par to kaa tas darbojas praksee, neradaas. Tikai peec pusgada(peec iepaziishanaas ar socioniku) satiekoties un kljuustot tuvaakam ar vienu meiteni, iedomaajos, joka peec vajadzeetu paskatiities kas vinja ir pa tipu(jo bija baigi patiikamaa un neizprotamaa kapeec, komunikaacija). Un tanii briidii kaa noskaidrojaas ka duaalaa, paar mani naaca apskaidriiba.. Tikai tagad es vairs nebriinos, kad satieku labaakaas komunikaacijas tipus, bet priecaajos. Un IR! |
|
maruta
Liriķis(Jeseņins)
 |
2007.12.07. 02:37:39 pirms 2 gadiem pa ausu galam izdzirdēju vārdu 'socionika'. tad par to uz kādu laiciņu aizmirsu, un reiz kādā rudens vakarā pēkšņi ne no kā to atcerējos. sāku meklēt internetā, atradu maz. dabūju Līvijas Miķelsones kontaktus. sazinājos. Sākumā negribēju īsti ticēt, atnācu tikai uz konsultāciju 'parunaties', bet tad sapratu, ka kaut kas ieinteresē. Toreiz vēl negribot nopirku pirmo socionikas grāmatu [Nu man jau kādas 8. Un folderis internet pārlūkā ar 55 linkiem uz dažādiem socionikas saitiem, socionikas gramatām, labu informāciju, pētijumiem utt.]. Nopirku, sāku lasīt, domās notipoju apkārtējos cilvēkus, draugus, par daziem laika gaitā versijas mainījušās, bet pārsvarā versija apstiprinājās. Izmantojot internetu piekļuvu daudzām ļoti labām socioniks grāmatām, pamazām mācījos, mācījos.. pielietoju praksē. Socionika? jo ir konkrēta struktūra, viss strādā. Jau daudzus gadus aizraujos ar dažadiem psiholoģijas materialiem, un sapratu, ka diemzel tie visi ir kā akla grāpstīšanās gar ziloni absolūtā tumsā. viens satausta čūsku, cits koku. |
|
|
2007.12.08. 18:13:55 Krišus prata tā interesanti pastāstīt unapgarot! |
|
KarmaPeme
Audzinātājs(Hamlets)
 |
2008.02.03. 01:17:21 Es sastapos ar socioniku apmēram 10 gadus atpakaļ, kad LV tā gandrīz vēl nebija pazīstama. Jāsaka godīgi tā ir palīdzējusi daudzās jomās - profesionālajā izvēlē, partnerattiecībās un saskarsmē ar apkārtējiem. Taču es to ņemu, kā vienu no intrumentiem;o)), jo cilvēks ir kaut kas vairāk kā tikai psihloģiska shēma;o) |
| 1 |