| psiholoģiskie tipi Karls Gustavs Jungs |
| Aвтор | Kомментарий |
|
susiss
 |
2011.12.19. 21:41:11 Socionikas patiesība, ka socotips dzīves laikā nemainās. Vai jūs tam varat piekrist? Vai te ir kāds, kam ir padziļinātas zināšanas par cilvēku psiholoģiju un psihes veidošanos? |
|
C Nick (18323)
|
2011.12.19. 21:58:50 Tā ir patiesība, par kuru nestrīdas Bet ar ekspertiem ir kā ir... |
|
susiss
|
2011.12.19. 22:04:35 Bet kāds tam ir pamatojums? Visi tam uzticās, jo viena tante teica. Mūsu pieredze mūs maina, ja nēvēlamies mainīties arī tam ir kāds iemesls. |
|
C Nick (18323)
|
2011.12.19. 22:24:29 Acīmredzot, agrā smadzeņu attīstības stadijā notikušas neatgriezeniskas izmaiņas, kas arī nosaka tipu. Mēs varam likt virsū pieredzi, audzināšanu, paša vēlmi mainīties, un vēl vis kaut ko, bet "dzelži", uz kuriem šādas darbības var tikt veiktas, nav maināmi. Pamatojums tam balstās uz novērojumiem. |
|
susiss
|
2011.12.19. 22:44:00 Ir dzirdēts par dažādām lietām, kas maina mazuļu psihi un turpmāko attīstību, intaversija un ekstraversija būs populārākās par ko man ir nācies dzirdēt. Un cik man zināms, ka šos iegūtos ''kompleksus'' ir iespējams mainīt. Gribētos dzirdēt kādu, kam psiholoģija nevis socionika ir pirmajā vietā. |
|
C Nick (18323)
|
2011.12.19. 22:48:29 Tādā gadījumā runa arī būs par psiholoģijas intraversiju un ekstraversiju, nevis socionikas |
|
susiss
|
2011.12.19. 23:05:52 Ir kādas vadošās atšķirības tieši intraversijā un ekstraversijā, kā tādās neskatoties uz pārējām socionikas dihotomām? Līdz šim redzot testus, ko izmanto psiholoģijas studenti un socionikas eksperti jautājumi ir tādi, kā teikt, līdzīgi. |
|
C Nick (18323)
|
2011.12.20. 11:40:46 Atšķirība ir tāda, ka psiholoģijā testu rezultātus var brīvāk interpretēt, rokas nav sasietas, bet socionikā ir rāmis, kur, dabiski, atsevišķas pazīmes vai dihotomas tipojamajam izies ārpus tā, kādām tām būtu jābūt tavam tipam, tomēr pats no sava tipa gan aiziet nekur nevari, piemēram, lai arī cik ekstraverts būtu pēc psiholoģijas testiem, socionikā Dostojevskis vienalga būs intraverts. Socionikas rāmis palīdz saskatīt vispārējās likumsakarības, kā veidojas attiecības utt, ja to izjauc, likumsakarības zūd, bet psiholoģijā var skatīties konkrētāk, tieši tavas īpašības. Laikam runa ir par mērogu, kādā problēmu apskata. Apskatīsi vispārināti, nepievēršot uzmanību detaļām, kas neatbilst, iegūsi socioniku, ar tipiem, saderības tabulu utt, kas pietuvināti un apbrīnojami precīzi apraksta realitāti, skatīsies konkrēti, lai visas detaļas atbilst, izjuks tipi, saderības tabula utt, toties cilvēks būs novērtēts precīzāk, bet rāmja likumsakarības vairs nevarēs piemērot... Var jau vērtēt gan tā gan tā, atkarībā no tā, kas nepieciešams. Un socionikas testi tieši tāpēc nevar būt ne tuvu precīzi, jo reālie cilvēki ne pārāk atbilst tam rāmim, kurā viņus grib iedzīt, bet pats par sevi tas rāmis ir ģeniāls atklājums, jo ļoti labi skaidro realitāti. Tās ir manas domas. |
|
susiss
|
2011.12.20. 19:04:07 Ja tā ir socionikas intraverija un ekstraversija tad kāpēc viņas tā sauc. Man gan šķiet, ka tur nav atšķirības. Socionika lieliski parāda, ka tā nav ekstraversija, kas rada vēlmi būt cilvēkos, sabiedrībā ''komunikatīvie'' cilvēki nereti būs saukti par ekstravertiem, bet kasl iedz būt ļoti komunikatīvam intravertam ētiskajam? Tā ir sabiedrības neziņa. |
|
Gints 222
 |
2011.12.21. 17:21:00 Intraversijas un ekstraversijas jēdzieni psiholoģijā un socionikā vispārināti raksturo vienu un to pašu, viss no Junga ir nācis, taču psiholoģija aplūko cilvēku patreizējā dzīves situācijā, socionika vispārināti aplūko cilvēku dzīvē kopumā. Sociotips ir kaut kas līdzīgs tādam izplūdušam jēdzienam kā "vidējais latvietis". Ja mēs mēģinātu notipot vidējo latvieti, tas noteikti būtu intraverts. Tāpat vidējais zviedrs vai igaunis būs intraverts, bet vidējais amerikānis būs ekstraverts. Otrā pasaules malā, kravājot čemodānu, ekskursants iedomājas, ka Latvijā dzīvo vidējie latvieši, un ekskursijā tādi viņam te visi arī šķiet, jo viņš tos uztver vispārināti. Mēs vēl varam modelēt, kādas varētu iznākt attiecības starp vidējo latvieti un vidējo amerikāni. Tai pat laikā reālajā situācijā vidējie latvieši nemaz tik vienādi nav un savā starpā pat nejēdzīgi atšķiras. |
|
C Nick (18323)
|
2011.12.22. 22:45:26 Te kaut kādi stereotipi jau aiziet, bet kur ir stereotipi, tur nav runa par kaut kādu vidējo. Stereotipi nav radušies izvērtējot daudz amerikāņu vai daudz latviešu, stereotipi rodas izvērtējot dažus, vienu, citreiz pat nevienu un kritēriji ļoti ļoti subjektīvi, informācija pēc kuras vērtē - virspusēja. |
|
Gints 222
|
2011.12.27. 00:21:58 Varbūt ir sava jēga tajā, ka tipotāji vienai personai dod 5 vai 6 tipu versijas. Tā ir vērtīga informācija, kas dod iespēju uzzināt, kā citi redz tipojamo no malas. Ko katrs ir pamanījis vai palaidis garām, ko novērtējis vai nenovērtējis, kādiem stereotipiem pielīdzinājis. |
|
C Nick (18323)
|
2011.12.29. 15:06:13 Ne tikai... Tā mēs varam novērtēt arī tipotāju kompetenci Un atsijāt tos, kuri savu tipotprasmi vērtē augstu, kā socionikā nekompetentus. |
|
susiss
|
2011.12.31. 13:26:56 Man patīk Ronaldo pieeja. |
|
susiss
|
2012.01.04. 23:08:18 [..]tikai zināšanu trūkuma dēļ. |
|
C Nick (18323)
|
2012.01.05. 16:59:58 Mācīties un mācīties, visu mūžu mācīties |
|
Gints 222
|
2012.01.05. 17:15:22 Sociotips pēc socionikas zināšanu apgūšanas tipologa galvā rodas kā konstants iztēles objekts, kurš nemainās, kamēr pastāv teorija un kādā lielajā socioniķu kongresā tipa saturs netiek izmainīts. Tai pat laikā reālais cilvēks mainās līdz laikam. Liekot lietā izjūtu, empātiju, intuīciju un pieredzi, prognozēt svešu personu domu gājienu var ļoti precīzi arī bez visas tipoloģijas. Tādos gadījumos izjūta uztver visas iindividuālās nianses, kuras notikušas ar cilvēku dzīvē un pēdējās dienās. Ja tipotājs vadās pēc tabulām, testiem un kalkulatoriem, var iegūt teorētisku vispārinātu rezultātu, kurā atainojas aptuvens personas dzīves kopskats, kā raksturojums vidusskolu beidzot. Ja pieci socioniķi nonāk pie piecām dažādām versijām arī ar visiem testiem, tad lielākoties tie nespēj personu uztvert vispārinātā kopskatā, bet iestrēgst pie kādiem atsevišķiem laikmeta un dzivesveida uzslāņojumiem. |
|
susiss
|
2012.01.06. 00:27:44 Ir skaidrs, ka arī viena tipa pārstāvji ir ļoti atšķirīgi balstoties uz audzināšanu, pieredzi un citiem faktoriem. Jebkuru īpašību var trenēt un attīstīt, tā pat kā ķermeņa valodu, intonāciju, atmiņu. Normālos apstākļos sociotips nemainās. Taču nozīmīgi notikumi atstāj lielāku ietekmi, kā citi ikdienā piedzīvojamie, kā rezultātā var mainīties vērtības, uzvedībs, pasaules uzskats un tās uztvere, un ar to es nedomāju garīgas problēmas. |
|
C Nick (18323)
|
2012.01.06. 13:51:36 Piemēram, nozīmīgas izmaiņas, cilvēks iemīlas...bet, ak, vai... ...iemīlēšanos pasaules veselības organizācija jau atzinusi par garīgu saslimšanu |
|
C Nick (18323)
|
2012.01.08. 14:46:39 Piemēram, tieksme pēc pretējā dzimuma, vai tā nav savā ziņā slimīga? |